Pāriet uz saturu
Politika

Sergejs Lavrovs kritizē Eiropas Savienības vēlmi piedalīties Ukrainas miera sarunās

News Georgia Redakcija · AI-rakstīts, pārskatīts saskaņā ar mūsu redakcijas standartiem · · Lasīšanas laiks 6min lasīšanas · Skatījumi 0 ·
Galvenais — Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs kritizēja Eiropas Savienības centienus pievienoties Ukrainas miera sarunām, norādot, ka Eiropas valstis cenšas pievienoties procesam, kas jau virzās uz priekšu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs kritizēja Eiropas Savienības vēlmi piedalīties Ukrainas miera sarunās 2026. gada 15. novembrī. Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Eiropas tautas vēlas pievienoties sarunu "pēdējam vagonam", jo viņi saprot, ka iespēja ir garām. Krievijas amatpersona īpaši kritizēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzulas fon der Leienas un ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas nostāju attiecībā uz bruņotajiem grupējumiem un Krievijas interesēm.

Eiropas sarunu priekšlikumi

Eiropas Savienība pašlaik apsver iespēju izveidot īpašu sarunu grupu. Saskaņā ar portfolio.hu un rg.ru ziņojumiem, šī ierosinātā komanda sastāvētu no Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas un Apvienotās Karalistes. Somijas prezidents Aleksanders Stubs ir apspriests kā potenciāls sarunu vedējs Eiropas Savienībai. Tomēr amatpersonas atzīmēja, ka Aleksanders Stubs pieprasītu vienotu politisku mandātu, lai pildītu šādu lomu.

Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentēja pašreizējo Eiropas diplomātijas stāvokli. Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Eiropas vienotība kavē efektīvu lēmumu pieņemšanu un palēnina sarunu procesu. Krievijas vadība uzskata, ka prezidenta Vladimira Putina 2024. gada jūnijā izveidotās īpašās militārās operācijas mērķi paliek nemainīgi un joprojām ir Krievijas sarunu pozīcijas galvenais mērķis.

Nesenās diplomātiskās norises

Nesen Abū Dabī notika diplomātiski centieni risināt sarežģītus jautājumus saistībā ar konfliktu. Saskaņā ar portfolio.hu, šajās sarunās tika risinātas teritoriālās koncesijas saistībā ar iespējamo Ukrainas dalību NATO. Lai gan ir panākts zināms progress, nav panākta vienošanās par pamieru attiecībā uz energoiekārtām.

Ir dokumentēts progress attiecībā uz ieslodzīto apmaiņu, kurā iesaistīti vairāk nekā 1 000 cilvēku. Tikmēr Ukrainas prezidents V. Zelenskis ierosināja, ka par teritoriālajiem jautājumiem varētu rīkot referendumu. Šis priekšlikums tika izteikts apmaiņā pret drošības garantijām un atjaunošanas līdzekļu piešķiršanu valstij.

Sarunu mērķi un problēmas

Pašreizējo ģeopolitisko ainu joprojām sarežģī iesaistīto pušu pretrunīgie mērķi. Krievijas sarunu līnija joprojām ir stingri vērsta uz to, lai sasniegtu konkrētus mērķus, kurus prezidents Vladimirs Putins izvirzīja 2024. gada jūnijā. Šie mērķi joprojām kalpo kā pamats Krievijas diplomātiskajai iesaistei attiecībā uz situāciju Ukrainā.

Sarunu sarežģītību uzsver vienprātības trūkums par kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Ieslodzīto personu apmaiņas rezultātā ir notikusi kustība, taču vienošanās trūkums par pamieru energoiekārtās joprojām ir būtisks šķērslis plašākiem miera procesiem. Eiropas lielvaru iesaistīšanās joprojām ir strīdīgs jautājums Krievijas valdībai, kas uzskata Eiropas Savienības intereses sarunās par vēlu mēģinājumu ietekmēt procesa attīstību.

Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti

Kā jums šis raksts?

Komentāri 0

Esiet pirmais, kas komentē

Sazināties ar mums

← News Georgia Sākums
News Georgia Saņemiet jaunos rakstus e-pastāAbonējiet, lai saņemtu jaunu saturu e-pastā. Atteikties var jebkurā laikā.
Vai tas bija noderīgi?Kopīgojiet ar draugiem un sociālajos tīklos